-Almmuhus-
OĐĐASATGávdnet bealleheakkat bohccuid juohke beaivvi

Gávdnet bealleheakkat bohccuid juohke beaivvi

-

-

Várnjárgga boazodoalli Hendá Smuk gávdná ráppiid, dahje bealleheakkat bohccuid juohke beaivvi.

Dat nu suhttada go eat beasa bargat maide, lohká nuorra boazodoalli. Dál son lea juohkigoahtán filmmaid Facebookii, bohccuin maid gávdná. Son áigu fuomášuhttit olbmuid makkár dilli lea. Geahča video áššis!

Várnjárgga orohaga boazodoalli Hendá Smuk lea dálvvi miehtá gávdnan bohccuid mat leat juogo goddon dahje gáskkahallan. Sin dálveorohagas Unjárgga gielddas, Ođđejoga ja Digrejávrri guovllus, lea geatki speadjan guhká juo.

­– Mii gávdnat bohccuid juohke beaivvi, ja dássážii leat gávdnan sullii 50 bohcco. Ja dat lea dušše daid maid mii gávdnat, lohká Smuk.

 

(Ášši joatká gova vuolábealde)


NUORRA BOAZODOALLI: Hendá Smuk almmuha videoid nehttii, bohccuin maid gávdná. Sin ealus speadjá geatki. Priváhta govva.

 

Muhtumat ain bealleheakkas

Muhtun bohccot maid gávdnet, leat ain heakkas, muhto bahuid gáskkahallan.

– Dat ii leat somá, dat čuohcá fysalaččat ja psyhkalaččat. Ii dat leat leaika.

Muhtumin sii gávdnet dušše varraluottaid ja guolgaduhkuid, muhtumin dušše guomočoavjji. Guovllus leat eará boraspiret mat veahkkin borret bohccuid.

– Dain eat oaččo buhtadusa. Dat leat ija badjel jávkan, lohká Smuk.

 

Juohkán filmmaid vai olbmot oidnet

Sihke Hendá ja su oabbá leaba filmmaid juohkán Facebookii, go filbmeba bohccuid mat leat bealleheakkas. Okta filbma lea oalle roavis, go das son čájeha movt sii šaddet dahkat bohccuiguin.

– Min lea bággu báhčit gállui. Geatki gáskkesta niskái. Niskebuikkuin bilida daid háviid, ja de eat oaččo dokumenterejuvvot ráppi, čilge Smuk.

 

(Ášši joatká gova vuolábealde)


BÁHČÁ GÁLLUI: Smuk lea maid almmuhan video mas báhčá njiŋŋelasa gállui. Sii eai beasa niskkádit bohccuid maid gávdnet, go de billistit háviid, eai ge oaččo buhtaduvvot. Šearbmagovva Hendá Smuk videos

 

Filmmaiguin áigu fuomášuhttit olbmuid boazodoalu árgabeaivvi.

– Áiggun čájehit olbmuide movt min beaivvit leat. Dát lea šaddan min árgabeaivin, ja olbmot eai jáhke. Fertet de bidjat ja čájehit movt duođas lea, lohká son.

 

Eai olahan báhčit

Orohat lei ožžon báhčinlobi, muhto geatkkit leat dákkár fasttes báikkis gos ii sáhte vácci bivdit, muhto helikopteriin.

Báhčinlohpi addo dušše ovtta áigodahkii, muhto dalle lei nu fasttes dálki ahte eai beassan girdit.

Báhčinlobi áigodat lea nohkan, ja dál sii eai beasa maide bargat, eará go ohcat ráppiid. Dat šaddá sihke liigebargun ja gollun boazoeaiggádiidda.

– Mii šaddat ohcat daid ráppiid, ja šaddat eambbo guođohit, eallu ii biso go boraspiret oaguhit.

 

– Dat nu suhttada go eat beasa bargat maide, oaidnit dušše go leat gaikkoduvvon, lasiha nuorra boazodoalli.

 

Stáda Luonddubearráigeahčču leamaš guovllus

Stáda Luonddubearráigeahčču lea registreren getkkiid guovllus, ođđajagemánu gaskamutto rájes juo.

­– Mii leat ožžon birrasii 30 ráppi dan guovllus, ja lea oba sihkar ahte lea geatki goddán daid, lohká Stáda Luonddubearráigeahču Finnmárkku boraspirevástideaddji, Magne Asheim.

 

(Ášši joatká gova vuolábealde)


DUOĐAŠTA: Stáda Luonddubearráigeahču boraspirevástideaddji Magne Asheim duođašta ahte guovllus leat máŋga geatkki, ja ahte leat ožžon máŋgalogi ráppi sin lusa. Vuorkágovva: Anne Rasmus

 

Sii leat leamaš guovllus ođđajagemánus ja galget fas vuolgit. Maŋemuš áiggiid lea leamaš nu dálki ahte eai leat sáhttán.

– Dál oaidnit go firte, olu vaháguvvon bohccuid de gávdnet. Geatki lea dakkár mii speadjá go lea dálki.

Geatkelohkan ii leat vel álgán, ja Stáda Luonddubearráigeahčču ii dieđe galle geatkki leat guovllus. Asheim jáhkká ahte leat máŋga.

 

Asheim duođašta ahte siida lei ohcan báhčinlobi, ja Stáda Luonddubearráigeahčču galggai veahkehit helikopteriin. Odne loahpahuvvo geatki-liseansabivdu geatkkis, ja dás rájes fertejit Birasdirektoráhtas ohcat báhčinlobi.

-Almmuhus-