-Almmuhus-
OIDNON JA GULLONOhcanáige­mearit lahkoniš­gohtet: Rávvagat mo ozat geasse­barggu

Ohcanáige­mearit lahkoniš­gohtet: Rávvagat mo ozat geasse­barggu

-

-

Leat go studeanta, ja áiggošit bargat geasset? Dás oainnat maid berret bargat.

Jus leat geassebarggu ozus, de lahkonišgohtet olu áigemearit dál. NITO (Norgga ingenevrra- ja teknologaorganisašuvdna) ráđđe mo galggat bargat ovdal ja maŋŋel geassebargoáigodaga.

Bargoohcan

Loga fitnodaga birra masa leat ohcamin barggu, ja muital manne don háliidat sin luhtte bargat.

Muital njuolga movt don sáhtát sidjiide veahkkin. Leat go dus erenomáš attáldagat ja máhttu maid dárbbašit virggis?

Vástit dan maid bargoaddi jearrá ja dan maid lea ohcan bargis go almmuhii virggi.

Ále čále menddo guhkes bargoohcama, ja čále dušše dan mii guoská virgái.

Muitte lohkat iežat bargoohcama, ja divo čállinmeattáhusaid.

Bargojearahallan

Loga fitnodaga birra ovdal go vuolggát jearahallamii, vai dieđát makkár doaimmat ja barggut doppe leat.

Maid háliidat iežat birra muitalit? Hárjehala ovdamearkka dihte earáiguin.

Manne leat ohcan dan bargui? Manne galggašii bargoaddi válljet du, ovdalii earáid?

Jurddaš iežat nanu beliid ja heajos beliid. Muhto fokusere manne fitnodagas galggašii dus ávki.

Leage ieš jearahallama vuolde. Lea lohpi muitalit ahte leat veaháš balus, muhto lea maid ovdamunnin dutnje ahte it álgge neaktit eará rolla.

Bargošiehtadus

Bargoáigi ja goas don galggat bargat lea dehálaš diehtit. Dábálaš bargovahkku lea 37.5 diimmu. Geahča mo du bargodiimmut leat juhkkon, galggat go bargat beaivet vai eahkediid? Šiehtadala bargoaddiin ovdal go vuolláičálát.

Badjeláiggemaksu, váldonjuolggadus lea ahte bargoaddi galgá máksit badjeláiggediimmuid maid, maiddái go leat geassebarggus.

Tariffašiehtadusas leat iežas njuolggadusat bargoáiggiide ja badjeláiggemáksui. Geahča lea go fitnodagas dakkár šiehtadus.

Bálká soaitá buot deháleamos go leat barggu ozus. Geahča makkár bálká bargoaddi fállá, fállá go du máhtu vuođul?

Oahpaheapmi, muitte gáibidit oahpaheami. Oahpaheapmi lea maiddái bálkkáin.

Bargošiehtadusas galgá čielgasit boahtit ovdan gii lea bargoaddi ja gii lea bargi. Das galgá maid boahtit ovdan makkár bargguid don galggat geasset bargat ja gos dáid bargguid galggat čađahit. Bargošiehtadusas galgá čielgasit boahtit ovdan makkár bálká lea ja goas dat mákso, muhto galgá maid čálalaččat leat goas ja man olu galggat bargat, ja makkár bottut dus leat (man guhkes, lea go bálkkáin vai ii ja nu ain).

Bargošiehtadusas maid galgá čuožžut lea go fástavirgi vai gaskaboddosaš virgi, ja man guhkes eretcealkináigi dus lea virggis.

Go leat geargan

Go geassi manná loahpa guvlui ja dus lahkonišgoahtá loahppa bargoáiggis, de leat maid moadde diŋgga maid berrešit muitit.

Čále áinnas maid don leat bargan geasset ja makkár bargoreaidduiguin don leat bargan.

Deaivvat bargoaddiin, ja siđa su muitalit mo son oaidná don leat bargan.

Gáibit ahte oaččut duođaštusa bargoaddis, mas čuožžu maid leat bargan, mo leat doaibman barggus ja masa ledjet čeahppi.

Jeara bargoaddis oaččut go geavahit su referánsan go nuppes ozat barggu.

-Almmuhus-